Dabīgs jeb pēc maziejaukšanās principa darināts vīns ir jēdziens, ar kuru raksturo vīnus, kas darināti no bioloģiski vai biodinamiski audzētām vīnogām un minimālu iejaukšanos pagrabā.
Kamēr dabīgie vīnie nav sertificēti, tiem ir diezgan strikti principi:

• meistarīgas vīndarīšanas tehnikas
• bioloģiski vai biodinamiski audzētas vīnogas
• vietējie vai savvaļas raugi
• bez pievienotiem garšas pastiprinātājiem
• ierobežota atdalīšana no savām dabiskajām sastāvdaļām (fining) un filtrēšana (lai saglabātu garšu)
• minimāli vai necik pievienoti sulfīti darināšanas laikā vai pēc iepildīšanas pudelē

Šo iemeslu dēļ, daži dabīgie vīni var garšot ļoti atšķirīgi.
Tie var būt nedaudz duļķaini, ar pilnāku, sulīgāku garšu, kā arī mazāk paredzami un raisīt aromātus un garšas notis, kas sākotnēji var šķist intensīvas vai dīvainas. Mēs uzskatām, ka tiem var būt daudz vairāk rakstura un dziļuma nekā lielākajai daļai tradicionāli ražotiem vīniem.

Ātrākais veids, kā atbildēt ir: bioloģiskie principi vadās pēc videi draudzīgiem noteikumiem, kamēr biodinamiskums ir vides filozofija.

Bioloģiskājā vīndarīšanā saimniecībās izvairās no ķīmiskā mēslojuma un pesticīdiem. Tā vietā, bioloģiskie lauksaimnieki izmanto vieglus, dabā sastopamus pesticīdus un var ieviest noteiktus augus vīna dārzos, lai uzlabotu augsnes kvalitāti un piesaistītu dabā sastopamos vīna dārzu kaitēkļu iznīcinātājus. Tāda pati loģika attiecas arī uz vīnogu apstrādi pagrabā: priekšroka tiek dota dabīgiem raugiem un sēra pievienošana ir ierobežota.
Tajā pašā laikā, daži bioloģiskie standarti atļauj izmantot noteiktas ķīmiskas vielas, kā arī nevietējas izcelsmes raugu, attīrīšanas līdzekļus, sterilu filtrēšanu, pasterizāciju un sulfītus.
Tātad, ja neesat pārliecināts, pārbaudiet tās valsts standartus, kurā vīns tika sertificēts kā bioloģisks, pirms veicat savu izvēli.

Biodinamiskā vīndarīšana ir ļoti līdzīga bioloģiskajai, jo seko tiem pašiem principiem gan vīna dārzā, gan pagrabā. Taču, tas ir kas vairāk nekā praktisku noteikumu kopums – tā ir vesela filozofija.
Biodinamika cenšas radīt vīnu harmonijā ar dabiskajiem ritmiem. Zeme tiek uzskatīta par mūsu planētas un Saules sistēmas neatņemamu sastāvdaļu. Vīna dārzs – par dzīvu organismu. Ideāla bioferma ir pašuzturoša sistēma ar minimāliem ārējiem procesiem, kurā augi, kukaiņi un dzīvnieki dzīvo līdzās un katrs spēlē savu lomu augsnes un vīnogu veselībā. Viss izaudzētais tiek atkārtoti izmantots un pārstrādāts.
Turklāt biodinamikā tiek ņemti vērā tādi faktori kā Mēness kalendārs, astroloģija, visas labās noskaņas un dabas elementi, kas tiek pielietoti visur – gan stādīšanā, laistīšanā, novākšanā un atzarošanā, gan visos vīndarīšanas posmos pagrabā.
Tāpat kā bioloģiskā sertifikācija, arī biodinamiskās sertifikācijas kritēriji var atšķirties. Daudzi vīndari, kas faktiski nodarbojas ar biodinamiku, nav sertificēti.

Nepastāv īpašas zīmes vai sertifikāti, ko dabīgā vīna darinātāji varētu norādīt uz pudelēm, lai informētu klientus. Bet viņi atstās zīmes! Ja vēlaties noteikt, vai pudelē ir dabīgs vīns, labs sākums ir meklēt bioloģiskos un biodinamiskos sertifikātus – tie bieži vien iet roku rokā ar dabīgo vīnkopību. Pēc tam, meklējiet frāzes kā “low / minimal intervention”, “natural winemaking techniques”, “unfined / unfiltered” un “zero / minimal sulfur”. Arī iepakojums var kalpot kā norāde. Galu galā, katrai kustībai ir savs stils. Dabīgā vīna darinātāji bieži izmanto metāla korķus, kā arī drosmīgus, mākslinieciskus vai neparastus etiķešu dizainus.
Tai pat laikā, nepaļaujieties tikai uz stilu. Ikviens var uzlīmēt košu etiķeti uz pudeles, taču svarīgs ir tas, kas atrodas iekšā. Arī sertifikāti nav obligāti – daudzi dabīgo vīnu darinātāji, kuri nodarbojas ar bioloģisko vai biodinamisko vīndarīšanu, izvēlas nesertificēties.

Vīns ir raudzēta vīnogu sula. Tādā ziņā, visi vīni ir dabīgi. Tomēr, galvenais ir iesaistīšanās daudzums. Masveida vīna ražošana mūsdienās ir pārsniegsi tradicionālos procesus, izgudrojot vairākus veidus, kā padarīt vīnu ‘mazāk dabīgu’.
Vīna dārziem ir iespēja izmantot smagas un potenciāli toksiskas ķīmiskās vielas, kas iznīcina nezāles, kukaiņus un veicina augsnes ražību, kā arī izmantot mašīnas vīnogu novākšanai un apstrādei, attīrītājus (piemēram, želatīnu, olu baltumu, piena proteīnu, bentonītu un citus). Viņi var izmantot filtrēšanu, kas bieži vien atņem lielu daļu no sākotnējās garšas, kā arī pievienot lielus daudzumus ar konservantiem, kurus sauc par sulfītiem.
Jo mazāk pievienoto vielu, jo par dabīgāku tiek uzskatīts vīns.

Biodinamiskās lauksaimniecības principus 1924. gadā ierosināja Rūdolfs Šteiners. Mūsdienās ir divas oficiālās sertifikācijas institūcijas, Biodevin un Demeter, kas sertificē kandidātus balstoties uz Šteinera sākotnējiem principiem.
Tie ir:

• Augsnes un augu veselība tiek uzlabota, izmantojot vielas, kas iegūtas no augiem, dzīvniekiem un minerālvielām
• Lauksaimniecības un pagraba vīndarīšanas procesiem jābūt harmonijā ar dabisko ciklu / Mēness kalendāru
• Garīga pieeja dabai un radošumam

Maksimālais pieļaujamais sulfītu saturs biodinamiskiem vīniem ir 70 mg/l sarkanvīniem, 90 mg/l baltvīniem un rosé, un 60 mg/l dzirkstošajiem vīniem.
Eiropas Savienībā, biodinamisko vīnu etiķetēm arī ir jābūt bioloģiskām un uz tām jābūt ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipam.

Tam ir vairāki iemesli, taču galvenokārt – tāpēc, ka tas ir citādāks.
Kopš 80. gadu beigām vides aizsardzība ir progresējusi, un arī vīna industrija reaģēja – vispirms ar bioloģisko vīndarīšanas kustību, pēc tam ar biodinamisko principu uzplaukumu. Jaunākais sasniegums ilgtspējīgā, tīrā vīndarīšanā ir dabīgā vīnkopība, kas sniedzas pat tālāk nekā tās priekšteči, pilnībā mainot domāšanu par to, kas ir “normāli”, un ieviešot svaigu, jaunu estētiku.
Lūk, kāpēc cilvēki ir sajūsmā:

Dabīgo vīnu darinātāji, kas bruņoti tikai ar aizrautību un meistarību, spēj neņemt vērā gandrīz visus mūsdienu maldināšanas kodus, un tik un tā darina izcili garšīgus produktus.
Viņu darbs sniedz iespēju domāt ārpus rāmjiem, izmēģināt aizraujošas garšas, izbaudīt retas vietējās šķirnes, piedzīvot tradicionālo vīndarīšanu, un, pārmaiņas pēc, tērēt naudu mazo, dabai draudzīgo vīndarītavu produkcijai.
Dabīgais vīns atgādina, ka vīns ir sens dzēriens, kas dažādās vietās un laika periodos garšoja citādāk. Tāpēc nav iemesla ierobežot sevi tradicionālajos standartos un būt snobiskam.
Dabīgo vīnu darīšanas kustība ir zināma ar savu eksperimentēšanas izjūtu un klišeju neievērošanu.

Iepērkoties pie mums, Jūs varat izbaudīt jaunas garšas un tekstūras, pieredzēt pilnībā meistarīgu vīndarīšanu, piedzīvot 100% atbildīgi ievāktu un ražotu produktu, piedalīties vietējās ekonomikās, atbalstot mazos ražotājus, kā arī sagaršot retas vīna šķirnes, kuras gandrīz nekad nevar redzēt lielo vīna veikalu plauktos.
Neviens tradicionāls vīns nespēj garantēt šādu pieredzi.

Tādēļ, ka to ražošana prasa daudz vairāk laika un pūļu.
Masveida vīna ražošanā tiek izmantoti ķīmiski un mehāniski palīglīdzekļi, lai ātri un lēti pagatavotu vairāk vīna. Tik un tā, tādējādi var pagatavot kvalitatīvu vīnu, taču dažādu iemeslu dēļ, sākot no ētikas un vides aizsardzības līdz ekonomikas teorijai un estētikai, daudzi ražotāji un patērētāji izvēlas citu ceļu.
Dabīgo vīnu darītavas ir nelieli vietējie uzņēmumi. Katrā gatavošanas posmā tiek izmantots roku darbs, pielietojot mazāk ķīmisko palīglīdzekļu, kas noved pie daudz laikietilpīgāka procesa. Mazs konservantu daudzums rada sarežģītākus transportēšanas un uzglabāšanas apstākļus.
Papildus maksa, kas tiek samaksāta par dabīgā vīna pudeli, tiek izmantota, lai atbalstītu tos, kuri izvēlas izstrādāt ilgtspējīgus, ar rokām darinātus produktus, par spīti visiem šķēršļiem.

Vīna nogulsnes sastāv no organiskām vīnogu mizu daļiņām, sēklām un kātiņiem, kā arī no izlietotā rauga gabaliņiem. Tas ir pilnīgi dabiski visos vīnos. Tā kā vīniem, kas darināti pēc maziejaukšanās principa, netiek veikta intensīva filtrēšana, attīrīšana vai atdalīšana no savām dabīgajām sastāvdaļām (fining), daļa no šīm nogulsnēm paliek vīnā.
Dabīgie vīni bieži tiek gatavoti ar ilgāku skin contact (raudzēšana ar vīnogu mizām), kas ietekmē dzēriena krāsu.

Atšķirībā no masveidā ražotiem industriālajiem vīniem, dabīgajos vīnos ir maz konservantu (sēra dioksīda), vai to nav vispār. Tas rada lielāku risku transportēšanas un uzglabāšanas laikā. Ar dabīgiem vīniem jārīkojas uzmanīgi, un tie jāuzglabā atbilstošā temperatūrā, sargājot no tiešiem saules stariem.
Uzglabāšanu mēs uztveram ļoti nopietni, un visi mūsu vīni ir gatavi lietošanai. Ja vēlaties vīnu glabāšanai, nevis tūlītējai lietošanai, Jums vajadzētu padomāt par īpašiem uzglabāšanas apstākļiem.

Tā nav. Dabīgā vīna kultūra ir attīstījusi sev raksturīgo stilu un attiecīgi sevi reklamē. Taču, aiz etiķetes un pudeles dizaina, slēpjas mazie vīndari, kas savā vīnā ir ieguldījuši ilgas stundas smaga darba un degsmi. Ja esat ieinteresēti, daudzi dabīgo vīnu darinātāji saviem vīniem nodrošina tehnisko lapu, kurā var redzēt, kā viss tiek pagatavots.
Mēs paši izvēlamies savus vīndarus un izgaršojam visu, ko pārdodam, lai Jūs varētu būt pārliecināti, ka šeit iegādātais ir īsts, autentisks produkts, ne tikai skaists iepakojums.